pratakutinasana.lv 2019-06-03T10:17:14+00:00

Kas ir Prāta kutināšana?

Prāta kutināšana ir spilgtu personību stāsti, kas rosina domāt. Četri dažādu jomu viedokļu līderi katrs 15 minūšu prezentācijā pastāsta savu stāstu par kādu konkrētu tematu un izveido klausītājos jaunu pārdomu dimensiju. Prātu kutina sarunas un pārdomas, katram runātājam paskatoties uz lietām no cita, savā pieredzē balstīta skatupunkta.

Kā kutināt prātu?

  • Ieklausīšanās, ko par kādu tēmu saka interesantas personības.

  • Paskatīšanās uz šo tēmu no augšas, no apakšas, no iekšas un no priekšas.
  • Izteikšanās, ko varēja ieraudzīt.

Kas ir Prāta kutināšana?

Prāta kutināšana ir spilgtu personību stāsti, kas rosina domāt. Četri dažādu jomu viedokļu līderi katrs 15 minūšu prezentācijā pastāsta savu stāstu par kādu konkrētu tematu un izveido klausītājos jaunu pārdomu dimensiju. Prātu kutina sarunas un pārdomas, katram runātājam paskatoties uz lietām no cita, savā pieredzē balstīta skatupunkta.

Kā kutināt prātu?

  • Ieklausīšanās, ko par kādu tēmu saka interesantas personības.

  • Paskatīšanās uz šo tēmu no augšas, no apakšas, no iekšas un no priekšas.
  • Izteikšanās, ko varēja ieraudzīt.

Runātāji

Latvijas simtgade un Ulmaņa krēsls tā vien aicina ieslīgt diskusijās par pareizu datumu pareizu svinēšanu. Taču mēs turēsimies vilkmei pretim un mēģināsim vēsturi izmantot tikai kā laika nogriezni, kurā cilvēki rada notikumus un atzīmē tos kā punktus uz šī nogriežņa. Kurus notikumus mēs uzskatām par atzīmēšanas vērtiem? Kādā krāsā mēs atzīmējam katru punktu, kāda šī krāsa izskatās pēc 10 gadiem, un kāda tā izskatīsies pēc 100 gadiem? Kā laiks ietekmē mūsu izpratni, un cik dažādi mēs varam vērtēt vienus un tos pašus punktus? Kādu kontekstu katram punktam dod attālums uz vēstures nogriežņa?

Tādēļ šoreiz Prāta kutināšanā par tēmu “Komunikācija: tēmu un notikumu konteksts”. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kā 21. gadsimtā runāt par vēsturi, naudu un valsts pārvaldi. Un kāpēc viena un tā pati tēma dažādos laikos var raisīt dažādas reakcijas?

Informējam, ka pasākums tiks fotografēts un fotogrāfijas var tikt izmantotas publicitātes vajadzībām.

Toms Ķikuts

Dr. hist., Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs, izstādes “Latvijas gadsimts” satura izstrādes koordinators, dalīsies pārdomās par vēstures komunikācijas izaicinājumiem un izstādi “Latvijas gadsimts”. Vēsture Eiropas kultūrā pēdējos gadsimtos ir viens no mezgla punktiem, turklāt ar dažādām funkcijām – kā skata perspektīva un skaidrojuma metode, kā nāciju stūrakmens, kā viela prāta kustināšanai u.t.t. Nedemokrātisko režīmu ietekmē notrulinātais kritiskais skats uz dzīvi ir neizbēgami deformējis vēsturi, un priekšstatu par to – tā daudziem asociējas ar vienveidīgu, monotonu, ideoloģijas piesātinātu stāstījumu, kurā grūti rast izpratnes kādu piestātni mūslaiku krastā. Kā to mainīt, kā padarīt dinamiskāku šo būtisko kultūras diskursa daļu? Piedāvājumā – daži pieredzes stāsti un izaicinājumi no izstādes “Latvijas gadsimts” procesa.

Laura Dimitrijeva

Laura Dimitrijeva, Valsts kancelejas #GovLabLatvia inovācijas laboratoriju vadītāja: “Vārds “inovācija” ikvienam var asociēties ar kaut ko citu. Turklāt izprast, ko tieši nozīmē inovācija valsts pārvaldē, var būt vēl lielāks izaicinājums. Vai inovācijai vispār ir vieta valsts pārvaldē, ja jā – kur tieši, kādā formātā un apjomā? Kāda ir Latvijas publiskā sektora inovācijas kultūra un kā to veicāt? Kas ir inovācijas laboratorijas un ko tās var dot? Šis būs īss stāsts par to, ko tieši nozīmē inovācija valsts pārvaldē, kas ir šī brīža tendences pasaulē un piemēri, ar kuriem varam lepoties tepat Latvijā.”

Inga Latkovska

“LEAD. Korporatīvā komunikācija” valdes priekšsēdētāja, savukārt aicinās domāt līdzi, kāds ir vēstures (laika?) konteksts komunikācijā, ko un kā tas maina mūsu uztverē? Kāpēc viena un tā pati tēma dažādos laikos/apstākļos raisa dažādas reakcijas/domas? Vai dažkārt vēstures notikumi komunicē mūs, nevis mēs tos?

Slepenais viesis

Slepenais viesis vedīs mūs aizraujošā stāstā par gadsimtiem senu tradīciju atmošanos digitālajā laikmetā un par noslēpumainām zīmēm, ko nes sev līdzi spēlēšanās. Saglabājam intrigu!

Runātāji

Latvijas simtgade un Ulmaņa krēsls tā vien aicina ieslīgt diskusijās par pareizu datumu pareizu svinēšanu. Taču mēs turēsimies vilkmei pretim un mēģināsim vēsturi izmantot tikai kā laika nogriezni, kurā cilvēki rada notikumus un atzīmē tos kā punktus uz šī nogriežņa. Kurus notikumus mēs uzskatām par atzīmēšanas vērtiem? Kādā krāsā mēs atzīmējam katru punktu, kāda šī krāsa izskatās pēc 10 gadiem, un kāda tā izskatīsies pēc 100 gadiem? Kā laiks ietekmē mūsu izpratni, un cik dažādi mēs varam vērtēt vienus un tos pašus punktus? Kādu kontekstu katram punktam dod attālums uz vēstures nogriežņa?

Tādēļ šoreiz Prāta kutināšanā par tēmu “Komunikācija: tēmu un notikumu konteksts”. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kā 21. gadsimtā runāt par vēsturi, naudu un valsts pārvaldi. Un kāpēc viena un tā pati tēma dažādos laikos var raisīt dažādas reakcijas?

Informējam, ka pasākums tiks fotografēts un fotogrāfijas var tikt izmantotas publicitātes vajadzībām.

Toms Ķikuts

Dr. hist., Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs, izstādes “Latvijas gadsimts” satura izstrādes koordinators, dalīsies pārdomās par vēstures komunikācijas izaicinājumiem un izstādi “Latvijas gadsimts”. Vēsture Eiropas kultūrā pēdējos gadsimtos ir viens no mezgla punktiem, turklāt ar dažādām funkcijām – kā skata perspektīva un skaidrojuma metode, kā nāciju stūrakmens, kā viela prāta kustināšanai u.t.t. Nedemokrātisko režīmu ietekmē notrulinātais kritiskais skats uz dzīvi ir neizbēgami deformējis vēsturi, un priekšstatu par to – tā daudziem asociējas ar vienveidīgu, monotonu, ideoloģijas piesātinātu stāstījumu, kurā grūti rast izpratnes kādu piestātni mūslaiku krastā. Kā to mainīt, kā padarīt dinamiskāku šo būtisko kultūras diskursa daļu? Piedāvājumā – daži pieredzes stāsti un izaicinājumi no izstādes “Latvijas gadsimts” procesa.

Laura Dimitrijeva

Laura Dimitrijeva, Valsts kancelejas #GovLabLatvia inovācijas laboratoriju vadītāja: “Vārds “inovācija” ikvienam var asociēties ar kaut ko citu. Turklāt izprast, ko tieši nozīmē inovācija valsts pārvaldē, var būt vēl lielāks izaicinājums. Vai inovācijai vispār ir vieta valsts pārvaldē, ja jā – kur tieši, kādā formātā un apjomā? Kāda ir Latvijas publiskā sektora inovācijas kultūra un kā to veicāt? Kas ir inovācijas laboratorijas un ko tās var dot? Šis būs īss stāsts par to, ko tieši nozīmē inovācija valsts pārvaldē, kas ir šī brīža tendences pasaulē un piemēri, ar kuriem varam lepoties tepat Latvijā.”

Inga Latkovska

“LEAD. Korporatīvā komunikācija” valdes priekšsēdētāja, savukārt aicinās domāt līdzi, kāds ir vēstures (laika?) konteksts komunikācijā, ko un kā tas maina mūsu uztverē? Kāpēc viena un tā pati tēma dažādos laikos/apstākļos raisa dažādas reakcijas/domas? Vai dažkārt vēstures notikumi komunicē mūs, nevis mēs tos?

Slepenais viesis

Slepenais viesis vedīs mūs aizraujošā stāstā par gadsimtiem senu tradīciju atmošanos digitālajā laikmetā un par noslēpumainām zīmēm, ko nes sev līdzi spēlēšanās. Saglabājam intrigu!

Reģistrācija

Uz Prāta kutināšanu aicina “LEAD. Korporatīvā komunikācija” un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Reģistrācija

Uz Prāta kutināšanu aicina “LEAD. Korporatīvā komunikācija” un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Kontakti

“LEAD. Korporatīvā komunikācija”, Lāčplēša iela 36-2, Rīga

LEAD biroja tālr.: +371 67282472

Zane Bērziņa: +371 25403269

Kontakti

“LEAD. Korporatīvā komunikācija”, Lāčplēša iela 36-2, Rīga

LEAD biroja tālr.: +371 67282472

Zane Bērziņa: +371 25403269